Spied šeit un pievienojiem mums !
Latvijas Kristīgi Demokrātiskā Savienība dibināta 1991.gada 9.martā. KDS veiksmīgi darbojusies gan parlamentā, gan valdībā. Tādejādi aktīvi piedaloties LR neatkarības atjaunošanā. 12. Saeimā ir 8. deputāti no LRA kopējā saraksta, tai skaitā viens deputāts no KDS.
Kristīgi politiskais sabiedrības modelis ir tik pat sens kā pati kristietība. Līdz ar pirmajiem kristiešiem, kuri viens otram palīdzēja un it īpaši tiem, kuriem klājās visgrūtāk, mēs varam runāt par kristīgās demokrātijas aizsākumiem. Kā politisks virziens kristīgā demokrātija nostiprinājās tikai 19.gadsimtā. Kristīgie demokrāti redzēja, ka tā laika milzīgās sociālās pretrunas sabiedrībā un arī valstu starpā, ja tās netiks pārvarētas, balstoties kristīgā morālē, var novest pie smagiem starptautiskiem konfliktiem. Tā arī notika. Mantkārība un cilvēku mēģinājumi ieviest savu kārtību bez Dieva, beidzās ar diviem pasaules kariem.
Pēc Otrā pasaules kara tieši kristīgie demokrāti pacēla no drupām sagrauto un radīja no jauna vienotu un demokrātisku Vakareiropu. Pateicoties kristīgo demokrātu līderu personībām Vācijas pirmajam kancleram Konrādam Adenaueram, Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanim un Itālijas premjerministram Alčide de Gasperi, kā arī citu Eiropas valstu izcilo politiķu spējām, gadsimtiem ilgusī Eiropas valstu sašķeltība pārvērtās draudzībā un sadarbībā. Eiropas valstu vienotībai jau balstu ielika 1922.gadā dibinātā Paneiropas Ūnija. Vēlāk 1950.gada 9.maijā šī vienotība tika akceptēta kopējā Eiropas Savienības politiskajā, ekonomiskajā un kultūras sistēmā.
Kristīgi demokrātiskām partijām ir sava vieta politiskajā spektrā katrā valstī. Tā ir īpaša. To nevar nokopēt citas partijas ar citu vērtību sistēmu. Šī īpašā loma balstās dzīves jēgas, ētisko vērtību un dvēseles nemirstības fundamentālajās kategorijās.
Kristīgi demokrātiskās politikas centrā ir cilvēks. Rūpes par viņa labklājību un brīvību, viņa attīstības iespējām, viņa audzināšanu tiesībās un pienākumos, lai cilvēks nopietni respektētu gan savu, gan arī pārējo sabiedrības locekļu dzīvi. Mūsu politika nozīmē arī to, ka tā uzrunā tos, kuri ir stipri savās spējās, lai viņi, balstoties uz solidaritātes principiem, palīdzētu tai sabiedrības daļai, kuriem šīs spējas iedzimtības dēļ liegtas vai dzīves laikā pārtrūkušas.
Šodien kristīgajiem demokrātiem ir potences apliecināt, ka tie pārstāv visas valsts iedzīvotāju intereses. Tādēļ mums īpaši svarīgi iedziļināties jautājumos, par kuriem norūpējušies Latvijas iedzīvotāji. Ļaudīm jājūt, ka par viņiem gādā, bet nevis izvairās no viņu problēmām.
Prof. Māra Viktorija Zilgalve
